Interesē piens, iekārtas, tūristi. Saruna ar Japānas vēstnieku

“Japāņi piešķir lielu nozīmi paredzamai un pārredzamai vidēja un ilgtermiņa uzņēmējdarbībai. Sagaidāms, ka Latvija ar laiku kļūs arvien pievilcīgāks investīciju galamērķis Japānas uzņēmumiem,” intervijā “LA” atzīst Japānas vēstnieks Tošijuki Taga.

– Kā jūs vērtējat Japānas biznesu Latvijā un mūsu valstu ekonomiskās attiecības?

– Kopš 1992. gada abu valstu divpusējās tirdzniecības apjoms ir trīskāršojies. Aptuveni 50 procentus no Latvijas eksporta apjoma uz Japānu veido kokrūpniecības izstrādājumi, kā citas svarīgākās eksporta preces var minēt pārtikas produktus, piemēram, piena produktus un jūras veltes, kā arī tekstilpreces un mēbeles. Japāna uz Latviju eksportē galvenokārt ķīmijas preces un automašīnas, kā arī mehāniskās iekārtas. Oficiālajā statistikā nav redzama tirdzniecība, kas starp mūsu valstīm notiek pastarpināti caur Vāciju, Zviedriju un citām valstīm, un tiek uzskatīts, ka šis apjoms arī veido diezgan ievērojamu summu.

– Spilgts piemērs Japānas investīcijām Latvijā ir uzņēmums “Rīgas Universālais terminālis”. Vai varat minēt citus veiksmīgus piemērus?

– Latvijā var ieraudzīt daudzus Japānas ražojumus, kas tiek tirgoti pastarpināti, caur vietējiem izplatītājiem. Turpretī kompānijas “Olympus Latvia” (endoskopijas sistēmas) un “SMC Pneumatics Latvia” (automātiskās vadības iekārtas) ir izveidojušas tirdzniecības uzņēmumus tieši Latvijā un nodarbojas ar ilglaicīgu, stabilu uzņēmējdarbību. Rīgā bāzēti uzņēmumi “Toyota Material Handling Baltic” (autoiekrāvēji) un “Bridgestone Baltics” (automašīnu riepas) u. c., kas darbojas visā Baltijas tirgū.
Rīga ir Baltijas valstu reģiona ģeogrāfiskais centrs, un, ņemot vērā šo priekšrocību, daudzas ārvalstu kompānijas darbībai Baltijas tirgū izvēlas atvērt pārstāvniecības šeit. Rīga vēsturiski vienmēr ir bijusi Baltijas reģiona centrālā pilsēta. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Rīgā atradās Japānas diplomātiskā pārstāvniecība Baltijas valstīs. Lai Latvija attīstītos kā reģionālais biznesa centrs, nepieciešams stiprināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, uzlabot uzņēmējdarbības pārredzamību, un galvenokārt veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. Pēdējā laikā informācija par Latviju biežāk parādās Japānas medijos, kas rosinājis daudzu japāņu nopietnu interesi par Latviju. Pērn arī tūristu skaits no Japānas salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga vairāk par 70 procentiem, sasniedzot 15 tūkstošus.

– Vai tuvākajā nākotnē Latvijā pieaugs Japānas uzņēmumu investīciju apjoms?

– Šobrīd vairāki Japānas uzņēmumi izrāda pastāvīgu interesi par iespējamiem darījumiem ar Latviju, lai gan tā vēl nav sasniegusi brīdi, kad varētu apspriest konkrētas darbības. Līdztekus Latvijā vēsturiski spēcīgajām loģistikas un kokrūpniecības jomām interesi Japānas uzņēmējos izraisa piena produktu, iekārtu ražošanas un tūrisma joma.

– Kā jūs vērtējat Latvijas biznesa klimatu?

– Lai gūtu priekšrocības starpreģionu konkurencē Baltijas jūras reģionā, svarīgi ir ne tikai ģeogrāfiskie apstākļi, bet nepieciešama, piemēram, ostu infrastruktūras attīstība, kā arī pastāvīgs atbalsts no valdības puses. Japānas uzņēmumi, apsverot investīciju potenciālu, ilgā laika posmā vērtē uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, administratīvo procedūru laika patēriņa, darbaspēka un citas izmaksas. Turklāt japāņi piešķir lielu nozīmi paredzamai un pārredzamai vidēja un ilgtermiņa uzņēmējdarbībai. Sagaidāms, ka Latvija ar laiku kļūs arvien pievilcīgāks investīciju galamērķis Japānas uzņēmumiem.


Viedokļi

Egils Liekniņš, SIA “SMC Pneumatics Latvia”: “Veiksmīgi sadarbojamies ar Japānas vēstniecību Latvijā kopš 2004. gada. Toreiz ar mums sazinājās vēstniecības pārstāvis Toru Nagatsuka, kurš iepazīstināja ar vēstniecību, interesējās, kā mums klājas biznesā, un piedāvāja visu iespējamo palīdzību, ja tāda būtu nepieciešama. Regulāri piedalāmies vēstniecības rīkotajos kultūras un sabiedriskajos pasākumos, no kuriem būtiskākais ir Viņa Majestātes Japānas Imperatora Akihito dzimšanas dienas svinības. Katru gadu ielūdzu vēstniecības pārstāvjus uz starptautisko industriālo izstādi “Tech Industry” Ķīpsalas izstāžu centrā, kur rīkoju īsas tikšanās ar citiem Japānas firmu pārstāvjiem Latvijā.”

Rikijs Jongs, “Rīgas Universālā termināļa” izpilddirektors: “Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas aug. Runājot par Japānas korporatīvajām tradīcijām, varu teikt, ja jau Latvijā ir vismaz viena liela kompānija ar Japānas investīcijām, tas var piesaistīt vēl citas. Tas nozīmē, ka Latvija ir arī citu Japānas uzņēmēju redzeslokā un viņi pēta iespējas, vai ienākt tirgū.”

Inese Rikša, “Olympus Latvia” medicīniskā pārstāve: “Vēstniecība mūs aicina arī uz kultūras pasākumiem, piemēram, Japānas filmu festivālu, kā arī mūsu uzņēmumu darbinieki piedalījšies ikebanas (ziedu kārtošanas māk¬sla Japānā) nodarbībās, kuru vadīja japāņu meistare. Japāņi jebko dara ļoti smalki un perfekti līdz pārdomātiem sīkumiem visu izpilda arī biznesā.”


Uzziņa

Japānas bizness Latvijā

Japānas preču un pakalpojumu eksports uz Latviju pērn bija 38 miljoni eiro,
Latvijas preču un pakalpojumu importa kopsumma Japānā – 46 miljoni eiro.

Būtiskākās Japānas preču grupas: transportlīdzekļi, ķīmijas preces un mehāniskās iekārtas.

Latvijā redzamākās Japānas kapitāla kompānijas: “Rīgas Universālais terminālis” (ostas darbība), “SMC Pneumatics Latvia” (automātiskās vadības iekārtas), “Olympus Latvia” (endoskopijas iekārtas), “Toyota Material Handling Baltic” (autoiekrāvēji) un “Bridgestone Baltics” (riepas).

Avoti: Japānas vēstniecība Latvijā, CSP
 

Autori: Ģirts Vikmanis

Pirms diviem gadiem uzņēmumu “Rīgas Universālais terminālis” (“RUT”) iegādājās Japānas koncerna “Mitsui & Co” meitasuzņēmums “Portek” no Singapūras. Kā attīstījies terminālis, kādas kravas caur to tiek pārkrautas un kurp ved to ceļi, intervijā stāsta “RUT” izpilddirektors Rikijs Jongs.

– Kāpēc jūsu pārstāvētajai kompānijai bija svarīgi ienākt Latvijas tirgū?


– “Mitsui” grupas meitasuzņēmumam “Portek”, kuru es pārstāvu, ir kravu pārkraušanas termināļi visā pasaulē, piemēram, ļoti daudz tādu mums ir Āfrikā. Bet uzņēmumam vajadzēja līdzsvarot savu pārstāvniecību pasaulē. Lūkojāmies uz Eiropu, kas ir stabils un drošs tirgus. Tā mēs nonācām pie Rīgas. Mūsu plāns ir izplesties Eiropā, katru gadu atverot jaunu kravu pārkraušanas termināli. “Rīgas Universālā termināļa” galvenie darbības virzieni ir kokmateriālu un konteinerkravu pārkraušana, saldētavu uzturēšana, kā arī dzelzceļa vagonu pārkraušana un uzglabāšana.

– Kādas preces lielākoties tiek pārkrautas jūsu terminālī?


– Mēs nezinām, kas tieši pie mums atceļo konteineros, tā ir muitas atbildība, bet var teikt, ka tajos ir ļoti dažādas preces. Caur mūsu termināli uz Ukrainu un Kazahstānu ceļo saldēta vistas gaļa un zivis, ko pie mums atved ar kuģiem no ASV un Norvēģijas, bet galamērķi tās sasniedz pa dzelzceļu, ar autotransportu vai arī ar kravas lidmašīnām. Uz Austrumiem no termināļa ceļo patēriņa produkti.

– Kas notiek ar kokmateriāliem, kurp tālāk tie dodas?


– Zāģmateriāli un baļķi no termināļa ar kuģi tiek vesti uz Ēģipti, kā arī Ķīnu. Tomēr ir arī ļoti liels daudzums koka granulu, kas tiek pārkrautas mūsu terminālī un tālāk dodas uz Lielbritāniju, kur tās izmanto spēkstacijās. Pirms četriem gadiem Japānā notika zemestrīce un tam sekojošā Fukušimas AES katastrofa. Pēc tās daudzās ES valstīs samazināja atomenerģijas īpatsvaru un pamazām sāka pāriet uz koka granulu izmantošanu enerģijas ieguvē. Zāģbaļķi tiek pārkrauti kuģos, kas dodas uz Ķīnu. Kaut arī sākumā var šķist, ka ātrāk tos nogādāt Ķīnā būtu pa dzelzceļu, tomēr piecas vai pat sešas reizes lētāk tas ir ar jūras transportu, jo dzelzceļa tarifi ir ļoti dārgi.

– Jūsu terminālis arī pieņem kravas, kas pienāk pa dzelzceļu…


– Parasti no Krievijas vai Baltkrievijas mūsu terminālī tiek pārkrautas minerālvielas augsnes mēslošanai uz kuģiem, kas tālāk dodas uz Rietumeiropu un Dienvidameriku. Visi iepriekšminētie piemēri parāda, ka mūsu uzņēmums darbojas globālā līmenī. Spēcīgi konkurenti Rīgai ir Klaipēdas un Tallinas ostas, cīņa par dažādām kravām ir diezgan skarba.

– Jūs pieminējāt plānus izplesties Rīgas ostā…


– Es mūsu kompānijas izplešanās plānu raksturoju kā ambiciozu un pat agresīvu. Mēs plānojam šogad un nākamgad termināļa attīstībā ieguldīt ap 25 miljoniem eiro, lai to paplašinātu. Būs vairāk noliktavu, kā arī palielināsies pārkrauto kravu apjoms. Tas notiks, ja ģeopolitiskā situācija reģionā nepasliktināsies.

– Kā vērtējat šejienes nosacījumus uzņēmējdarbībai?

– Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju šeit ir mazāk cilvēku, kas lieto angļu valodu. Turklāt visi dokumenti, kas mums jāsaskaņo ar valsts iestādēm, ir latviešu valodā, un tas globāliem uzņēmējiem nav draudzīgi, jo mums nepieciešami tulki, lai šos dokumentus pārtulkotu angliski. Ja oficiālie dokumenti būtu pieejami arī angļu valodā, ārzemju investoriem strādāt šeit būtu vieglāk. Nodokļi Latvijā uzņēmējdarbībai ir zemi un ļoti konkurētspējīgi.



Uzziņa

“Rīgas Universālais terminālis”

Pieder Singapūras uzņēmumam “Portek International”, kuras lielākais akcionārs ir Japānas kompānija “Mitsui & Co”.

Apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā – ap 14 miljoniem eiro.

Pērn pārkrauti ap 85 000 konteineru.

Caur termināli tiek pārkrauti kokmateriāli, minerālmēsli, kā arī saldētie pārtikas produkti un konteinerkravas.

Darbinieki – 250.

 

27. marts, 2015
Latvijas Avize
http://www.la.lv/interese-piens-iekartas-turisti/
http://www.la.lv/stradajam-globala-limeni/