Tika pasniegts Vēstnieka atzinības raksts par izciliem sasniegumiem mūzikas, literatūras, sporta un izglītības jomās
2021/10/1
Šajā nozīmīgajā gadā, kad Latvija un Japāna svin sadraudzības 100. gadadienu, 30. septembrī vēstnieka rezidencē tika rīkota vēstnieka atzinības rakstu pasniegšanas ceremonija 3 izcilām personām un izglītības iestādei mūzikas, literatūras, sporta un izglītības jomās.

Visi atzinības raksta saņēmēji kopā ar vēstnieku Kavaguči
(Vsevolods Zeļonijs (augšā pa kreisi), Mārtiņš Bērziņš (augšā pa labi),
Aira Birziņa (apakšā pa kreisi), Ingūna Beķere (apakšā pa labi))
Turpinājumā iepazīstināsim ar katras jomas atzinības raksta saņēmēja sasniegumiem.
1.Aira Birziņa (mūzika)
Viņa ir spēlējusi nozīmīgu lomu savstarpējo attiecību veidošanā starp Latvijas un Japānas koriem, ar mūzikas starpniecību devusi ieguldījumu divpusējo attiecību stiprināšanā un veicinājusi savstarpējo sapratni starp Latviju un Japānu. Viņa ir sieviešu kora „Dzintars” un Rīgas Doma meiteņu kora „Tiara” mākslinieciskā vadītāja. Abiem koriem ir bijusi sadarbība ar Japānas koriem, kas viesojās Latvijā.
2.Ingūna Beķere (literatūra)
Viņa kā tulkotāja no japāņu valodas uz latviešu valodu ir tulkojusi tādu slavenu japāņu rakstnieku kā Jukio Mišima un Haruki Murakami darbus, un devusi ieguldījumu japāņu literatūras popularizēšanā, kā arī veicinājusi izpratni par Japānu Latvijā. Viņa ir tulkojusi tādus darbus kā Jukio Mišimas ”Zelta templis”, Haruki Murakami “1Q84” un “Kafka liedagā”, kopumā 10 darbus.

3.Vsevolods Zeļonijs (sports)
Viņš kā sportists ir spēlējis nozīmīgu lomu džudo attīstībā Latvijā un kā treneris ir aktīvi iesaistījies džudo popularizēšanā. Viņš ir piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs un Sidnejas Olimpiskajās spēlēs kļuvis par pirmo latviešu džudistu, kurš izcīnījis bronzas medaļu. Kā treneris viņš 2012. gadā dibināja sporta skolu, rīkoja džudo nometnes un džudo nodarbības skolās ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un devis nozīmīgu ieguldījumu džudo izplatībā.

4.Rīgas Kultūru vidusskola (izglītība)
Rīgas Kultūru vidusskola tika dibināta 2001. gadā. Tā ir vienīgā vispārējā vidējās izglītības iestāde, kas Latvijā piedāvā apgūt japāņu valodu un ir iesaistījusies izglītojošās aktivitātēs, lai iepazīstinātu bērnus ar dažādām kultūrām, tradīcijām un valodām. Turpinot priekšgājējas – Japāņu valodas un kultūras vidusskolas – tradīcijas, skola sadarbojas ar izglītības iestādēm Japānā un no skolas ir nākuši vairāki skolnieki, kuri ir parādījuši lieliskus rezultātus japāņu valodas runas konkursos. Rīgas kultūru vidusskola no 2018. gada ir aktīvi iesaistījusies sadarbībā ar Rjukoku vidusskolu Kobē. (Ceremonijā piedalījās direktora vietnieks izglītības jomā Mārtiņš Bērziņš un japāņu valodas skolotājs Shunsaku Kondo.)

Lai izteiktu atzinību par sniegtajiem ieguldījumiem, vēstnieks Kavaguči pasniedza atzinības rakstus Airai Birziņai, Ingūnai Beķerei, Vsevolodam Zeļonijam un Rīgas Kultūru vidusskolas pārstāvim direktora vietniekam izglītības jomā Mārtiņam Bērziņam. Vēstnieks Kavaguči savā runā atzīmēja, ka šogad aprit 100 gadi kopš Japāna atzina Latvijas Republikas neatkarību, kā arī to, ka Latvijas un Japānas attiecības pakāpeniski attīstās, un viņš vēlētos izteikt savu pateicību atzinības raksta saņēmējiem par viņu ieguldījumu savstarpējo attiecību un sapratnes veicināšanā starp abām valstīm un pauda cerību par turpmāku sadarbību. (Pilns vēstnieka runas teksts atrodams šeit.)
Atzinības raksta saņēmēji pauda prieku par atzinības raksta saņemšanu un pastāstīja par savu darbību līdz šim un pieredzi. Kā arī Zeļonija kungs pasniedza vēstniekam Kavaguči piemiņas plāksni no Latvijas Džudo federācijas.
Ceremoniju kā goda viesi apmeklēja arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas nodaļas vadītāja Sarmīte Catlaka.
〇Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla. (Pilns Saeimas priekšsēdētājas biedres runas teksts atrodams šeit.)
“Esmu patiesi pagodināta par iespēju apliecināt un attīstīt stiprās saites starp Latviju un Japānu, atbalstot Japānas vēstniecības iniciatīvas. Izsaku visdziļāko pateicību vēstniekam par viņa pūlēm godināt izcilos Latvijas pilsoņus par viņu nozīmīgo ieguldījumu Latvijas un Japānas draudzības tilta veidošanā. Ar šo atzinības rakstu vēstniecība novērtē jūsu ilggadējās pūles un ar to ieraksta jūsu vārdus abu valstu vēsturē. Priecājos, ka varam nosvinēt Latvijas un Japānas diplomātisko attiecību atjaunošanas 30. gadadienu, godinot mūsu izcilos pilsoņus Japānas vēstniecībā Latvijā.”

Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitnere-Le Gallas uzruna
〇Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš
“Kultūras ministrijas vārdā vēlos izteikt pateicību vēstniekam Kavaguči un atzinības raksta saņēmējiem. Kultūra un sports ir universālas valodas, kas savieno cilvēkus, dažādas kultūras un valstis.”

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieka kultūrpolitikas jautājumos Ulda Zariņa uzruna
Tika saņemti arī vairāki apsveikumi. Iepazīstināsim ar to fragmentiem.
(Saņemtie apsveikumi)
○Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī
“Rezultatīva savstarpējā apmaiņa kultūrā, izglītībā un sportā ir mūsu draudzībai neaizstājama un būtiska Latvijas un Japānas sadarbības veicināšanai. Svinot Latvijas un Japānas sadraudzības 100. gadadienu, es ceru, ka Jūsu piemērs un entuziasms mudinās vairāk Latvijas iedzīvotājus iepazīt Japānu un iedvesmos Japānas iedzīvotājus vairāk uzzināt par mūsu valsti.”
○Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis
“Rīgas dome ir atbalstījusi Rīgas Kultūru vidusskolas skolēnu apmaiņu ar Rjukoku vidusskolu Kobē, mudinot savstarpēji bagātināt izpratni un zināšanas par latviešu un japāņu kultūrām un sadzīvi. Liels paldies Rīgas Kultūru vidusskolai par darbu un ieguldījumu Latvijas un Japānas attiecību stiprināšanā! Par īpašu ieguldījumu japāņu kultūras popularizēšanā sveicu arī tulkotāju Ingūnu Beķeri, diriģenti Airu Birziņu un džudistu Vsevolodu Zeļoniju.”
○Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa
“Šodien esmu lepna uzzināt, ka Japāna ir izvēlējusies apbalvot Rīgas Kultūru vidusskolu un Vsevolodu Zeļoniju par viņu sasniegumiem japāņu tradīciju, kultūras un valodas popularizēšanā Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā es vēlos izteikt pateicību par Jūsu lielisko ieguldījumu abu valstu sadarbībā pēdējos gados.”
○Ārlietu ministrijas divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Nils Jansons
“Ārlietu ministrijas vārdā vēlos sirsnīgi pateikties visiem atzinības raksta saņēmējiem par nepārtraukto darbu un centību veidot draudzīgas saites starp Latviju un Japānu. Priecājos redzēt, ka pieaug interese par Latvijas kultūru Japānā un Japānas kultūru Latvijā. Jūsu nodošanās un entuziasms darbam ir bijis izšķirošs, lai pārvarētu ģeogrāfisko attālu starp Latviju un Japānu.”
〇Bijušais Latvijas goda konsuls Marokā Tofiks Kavars
“Mēs esam sapulcējušies, lai godinātu Vsevolodu Zeļoniju, lielisku sportistu, kas jau 30 gadus ar džudo palīdzību ir savienojis divas kultūras. Japāņu valodā džudo nozīmē “maigais ceļš”. Tā filozofija ir “maksimāla efektivitāte ar minimālu piepūli” un “savstarpēja labklājība un labums visiem”. Zeļonija kungs ir nodevies džudo popularizēšanai visas savas dzīves laikā.”
〇Naruto universitātes prezidents Kazuo Jamašija
“Vēlos izteikt sirsnīgus apsveikumus Rīgas Kultūru vidusskolai, kur Jūs esat direktora vietnieks, par izteikto godu saņemt atzinības rakstu Japānas un Latvijas sadraudzības 100. gadadienā. Mūsu universitāte ir pievērsusies globālai skolotāju apmācīšanai un starptautiskai sadarbībai izglītības jomā, un mēs ļoti lepojamies ar labajām ziņām par Jūsu skolu un novēlam arī turpmākus panākumus nākotnē.”
〇Japānas-Latvijas mūzikas asociācijas priekšsēdētājs Čifuru Matsubara
“Japānas-Latvijas mūzikas asociācijas koris “Gaisma” 2018. gadā piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, atzīmējot Latvijas pastāvēšanas 100. gadadienu, un tika laipni sagaidīts Rīgā. Vēlos izteikt pateicību Airai Birziņai par atbalstu. Viņas priekšnesums Mežaparka estrādē bija jo īpaši izcils. Es ceru, ka mums būs vēl iespēja dziedāt Jūsu pavadībā.”
Japānas vēstniecība Latvijā ir dziļi pateicīga visiem par ilggadējo darbību un atbalstu Japānas un Japānas vēstniecības darbībai, un cer, ka divpusējās attiecības ar jūsu sadarbību turpinās attīstīties.

Piemiņas plāksne, kuru pasniedza Latvijas Džudo federācija vēstniekam Kavaguči

Ceremonijas dalībnieku kopbilde

Visi atzinības raksta saņēmēji kopā ar vēstnieku Kavaguči
(Vsevolods Zeļonijs (augšā pa kreisi), Mārtiņš Bērziņš (augšā pa labi),
Aira Birziņa (apakšā pa kreisi), Ingūna Beķere (apakšā pa labi))
1.Aira Birziņa (mūzika)
Viņa ir spēlējusi nozīmīgu lomu savstarpējo attiecību veidošanā starp Latvijas un Japānas koriem, ar mūzikas starpniecību devusi ieguldījumu divpusējo attiecību stiprināšanā un veicinājusi savstarpējo sapratni starp Latviju un Japānu. Viņa ir sieviešu kora „Dzintars” un Rīgas Doma meiteņu kora „Tiara” mākslinieciskā vadītāja. Abiem koriem ir bijusi sadarbība ar Japānas koriem, kas viesojās Latvijā.

2.Ingūna Beķere (literatūra)
Viņa kā tulkotāja no japāņu valodas uz latviešu valodu ir tulkojusi tādu slavenu japāņu rakstnieku kā Jukio Mišima un Haruki Murakami darbus, un devusi ieguldījumu japāņu literatūras popularizēšanā, kā arī veicinājusi izpratni par Japānu Latvijā. Viņa ir tulkojusi tādus darbus kā Jukio Mišimas ”Zelta templis”, Haruki Murakami “1Q84” un “Kafka liedagā”, kopumā 10 darbus.

Viņš kā sportists ir spēlējis nozīmīgu lomu džudo attīstībā Latvijā un kā treneris ir aktīvi iesaistījies džudo popularizēšanā. Viņš ir piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs un Sidnejas Olimpiskajās spēlēs kļuvis par pirmo latviešu džudistu, kurš izcīnījis bronzas medaļu. Kā treneris viņš 2012. gadā dibināja sporta skolu, rīkoja džudo nometnes un džudo nodarbības skolās ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un devis nozīmīgu ieguldījumu džudo izplatībā.

Rīgas Kultūru vidusskola tika dibināta 2001. gadā. Tā ir vienīgā vispārējā vidējās izglītības iestāde, kas Latvijā piedāvā apgūt japāņu valodu un ir iesaistījusies izglītojošās aktivitātēs, lai iepazīstinātu bērnus ar dažādām kultūrām, tradīcijām un valodām. Turpinot priekšgājējas – Japāņu valodas un kultūras vidusskolas – tradīcijas, skola sadarbojas ar izglītības iestādēm Japānā un no skolas ir nākuši vairāki skolnieki, kuri ir parādījuši lieliskus rezultātus japāņu valodas runas konkursos. Rīgas kultūru vidusskola no 2018. gada ir aktīvi iesaistījusies sadarbībā ar Rjukoku vidusskolu Kobē. (Ceremonijā piedalījās direktora vietnieks izglītības jomā Mārtiņš Bērziņš un japāņu valodas skolotājs Shunsaku Kondo.)

Atzinības raksta saņēmēji pauda prieku par atzinības raksta saņemšanu un pastāstīja par savu darbību līdz šim un pieredzi. Kā arī Zeļonija kungs pasniedza vēstniekam Kavaguči piemiņas plāksni no Latvijas Džudo federācijas.
Ceremoniju kā goda viesi apmeklēja arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas nodaļas vadītāja Sarmīte Catlaka.
〇Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla. (Pilns Saeimas priekšsēdētājas biedres runas teksts atrodams šeit.)
“Esmu patiesi pagodināta par iespēju apliecināt un attīstīt stiprās saites starp Latviju un Japānu, atbalstot Japānas vēstniecības iniciatīvas. Izsaku visdziļāko pateicību vēstniekam par viņa pūlēm godināt izcilos Latvijas pilsoņus par viņu nozīmīgo ieguldījumu Latvijas un Japānas draudzības tilta veidošanā. Ar šo atzinības rakstu vēstniecība novērtē jūsu ilggadējās pūles un ar to ieraksta jūsu vārdus abu valstu vēsturē. Priecājos, ka varam nosvinēt Latvijas un Japānas diplomātisko attiecību atjaunošanas 30. gadadienu, godinot mūsu izcilos pilsoņus Japānas vēstniecībā Latvijā.”

Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitnere-Le Gallas uzruna
“Kultūras ministrijas vārdā vēlos izteikt pateicību vēstniekam Kavaguči un atzinības raksta saņēmējiem. Kultūra un sports ir universālas valodas, kas savieno cilvēkus, dažādas kultūras un valstis.”

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieka kultūrpolitikas jautājumos Ulda Zariņa uzruna
(Saņemtie apsveikumi)
○Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī
“Rezultatīva savstarpējā apmaiņa kultūrā, izglītībā un sportā ir mūsu draudzībai neaizstājama un būtiska Latvijas un Japānas sadarbības veicināšanai. Svinot Latvijas un Japānas sadraudzības 100. gadadienu, es ceru, ka Jūsu piemērs un entuziasms mudinās vairāk Latvijas iedzīvotājus iepazīt Japānu un iedvesmos Japānas iedzīvotājus vairāk uzzināt par mūsu valsti.”
○Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis
“Rīgas dome ir atbalstījusi Rīgas Kultūru vidusskolas skolēnu apmaiņu ar Rjukoku vidusskolu Kobē, mudinot savstarpēji bagātināt izpratni un zināšanas par latviešu un japāņu kultūrām un sadzīvi. Liels paldies Rīgas Kultūru vidusskolai par darbu un ieguldījumu Latvijas un Japānas attiecību stiprināšanā! Par īpašu ieguldījumu japāņu kultūras popularizēšanā sveicu arī tulkotāju Ingūnu Beķeri, diriģenti Airu Birziņu un džudistu Vsevolodu Zeļoniju.”
○Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa
“Šodien esmu lepna uzzināt, ka Japāna ir izvēlējusies apbalvot Rīgas Kultūru vidusskolu un Vsevolodu Zeļoniju par viņu sasniegumiem japāņu tradīciju, kultūras un valodas popularizēšanā Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā es vēlos izteikt pateicību par Jūsu lielisko ieguldījumu abu valstu sadarbībā pēdējos gados.”
○Ārlietu ministrijas divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Nils Jansons
“Ārlietu ministrijas vārdā vēlos sirsnīgi pateikties visiem atzinības raksta saņēmējiem par nepārtraukto darbu un centību veidot draudzīgas saites starp Latviju un Japānu. Priecājos redzēt, ka pieaug interese par Latvijas kultūru Japānā un Japānas kultūru Latvijā. Jūsu nodošanās un entuziasms darbam ir bijis izšķirošs, lai pārvarētu ģeogrāfisko attālu starp Latviju un Japānu.”
〇Bijušais Latvijas goda konsuls Marokā Tofiks Kavars
“Mēs esam sapulcējušies, lai godinātu Vsevolodu Zeļoniju, lielisku sportistu, kas jau 30 gadus ar džudo palīdzību ir savienojis divas kultūras. Japāņu valodā džudo nozīmē “maigais ceļš”. Tā filozofija ir “maksimāla efektivitāte ar minimālu piepūli” un “savstarpēja labklājība un labums visiem”. Zeļonija kungs ir nodevies džudo popularizēšanai visas savas dzīves laikā.”
〇Naruto universitātes prezidents Kazuo Jamašija
“Vēlos izteikt sirsnīgus apsveikumus Rīgas Kultūru vidusskolai, kur Jūs esat direktora vietnieks, par izteikto godu saņemt atzinības rakstu Japānas un Latvijas sadraudzības 100. gadadienā. Mūsu universitāte ir pievērsusies globālai skolotāju apmācīšanai un starptautiskai sadarbībai izglītības jomā, un mēs ļoti lepojamies ar labajām ziņām par Jūsu skolu un novēlam arī turpmākus panākumus nākotnē.”
〇Japānas-Latvijas mūzikas asociācijas priekšsēdētājs Čifuru Matsubara
“Japānas-Latvijas mūzikas asociācijas koris “Gaisma” 2018. gadā piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, atzīmējot Latvijas pastāvēšanas 100. gadadienu, un tika laipni sagaidīts Rīgā. Vēlos izteikt pateicību Airai Birziņai par atbalstu. Viņas priekšnesums Mežaparka estrādē bija jo īpaši izcils. Es ceru, ka mums būs vēl iespēja dziedāt Jūsu pavadībā.”
Japānas vēstniecība Latvijā ir dziļi pateicīga visiem par ilggadējo darbību un atbalstu Japānas un Japānas vēstniecības darbībai, un cer, ka divpusējās attiecības ar jūsu sadarbību turpinās attīstīties.

Piemiņas plāksne, kuru pasniedza Latvijas Džudo federācija vēstniekam Kavaguči

Ceremonijas dalībnieku kopbilde